Skip to content

Modernās pasaules negatīvās sekas uz veselību

Veselības aprūpe ir viena no nozarēm, kas plūkusi vissaldākos modernizācijas augļus. Jaunās tehnoloģijas radījušas jaunas diagnostikas un ārstēšanas metodes, kamēr pilnvērtīgākas zināšanas par veselīga uztura un fizisku aktivitāšu ietekmi uz veselību, ļāvušas piekopt veselīgāku dzīvesveidu. Pateicoties šiem apstākļiem, kopš 1950. gada vien, vidējais cilvēka mūža garums attīstītajā pasaulē ir pieaudzis no 75 līdz 85 gadiem. Tomēr nebūt ne visi modernās pasaules apstākļi ir veselībai labvēlīgi.

Viens no veselībai kaitīgākajiem faktoriem, kāds pieaudzis pēdējo 50 gadu laikā, ir pārmērīga cukura lietošana. Pats par sevi, cukurs nav kaitīgs – glikoze spēlē neatsveram lomu, apgādājot ķermeni, it īpaši smadzenes, ar enerģiju. Problemātiski ir tas, ka mūsdienās cilvēki cukuru lieto daudz vairāk nekā jebkad agrāk. Septiņdesmitajos gados, pieaugot sapratnei par taukainu ēdienu negatīvo ietekmi uz veselību, pārtikas ražotāji to vienkārši aizvietoja ar cukuru. Tas, ka cukurotie produkti tik strauji kļuva populāri, ir skaidrojams ar evolucionāriem apstākļiem. Senatnē, kad cilvēki dzīvoja mednieku – vācēju sabiedrībā, cukurs, kuru tie varēja iegūt tikai no augļiem, bija reti sastopams. Tā kā mūsu senči, uzduroties retam augļu kokam, spēja aiznest tikai tik nelielu daudzumu augļu, prātīgi bija ar tiem pieēsties tik, cik līda vēderā. Tiek uzskatīts, ka tā kā šī īpašība, pārēsties ar vērtīgo glikozi saturošajiem augļiem ir evolucionāra priekšrocība, tūkstošiem gadu laikā, tā ir spēcīgi iesakņojusies cilvēku gēnos. Apzinoties pārmērīgas cukura lietošanas nopietnos blakusefektus kā augstu holesterīna līmeni, aptaukošanos, paātrinātu ādas novecošanos, demenci, микрозайм на карту, smadzeņu bojājumus, pasliktinātu metabolismu un aknu bojājumus, mūsdienās zinātnieki to uzskata par tikpat bīstamu problēmu kā alkoholismu un smēķēšanu.

Lai arī antibiotiku izgudrošana, ir viens no cilvēces vēstures nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem, tām ir arī negatīvi blakusefekti. Ir atklājies, ka cilvēku veselība ir daudz vairāk atkarīga no bakteriālās dzīves, kāda mīt mūsu ķermeņos, nekā domāts sākotnēji. Cilvēka organismā baktēriju šūnas ir desmit reižu vairāk nekā cilvēka un, cīnoties pret nelabvēlīgajiem mikrobiem, bojā iet arī ievērojams skaits mums noderīgo baktēriju. Zarnās dzīvojošās baktērijas spēlē nozīmīgu lomu pārtikas pārstrādē un imūnsistēmas uzturēšanā, tādēļ. Tādēļ antibiotiku kurss bieži rada nevēlamas blaknes kā caureja un citas vēdera kaites. Ņujorkas Universitātes veiktajā pētījumā, kurā antibiotikas tika dotas peļu mazuļiem, atklājās, ka, salīdzinot ar kontroles grupu, kurām netika doti nekādi medikamenti, tām bija ievērojami lielākas iespējas vēlāk dzīvē slimot ar diabētu vai aptaukoties. Protams, vairumā gadījumu, antibiotiku blaknes ir ļoti minimālas, ja salīdzina ar alternatīvām. Tās lietojot samērīgi, antibiotikas ir viens no medicīnas svarīgākajiem instrumentiem.

Lielākā daļa strādājošo sapņo iekrāt pietiekoši līdzekļu pensiju fondā, lai varētu pavadīt ērtas un bezrūpīgas vecumdienas, laiski atpūšoties. Tas ir pašsaprotami, ņemot vērā to, ka tikai katram sestajam ir palaimējies pelnīt iztiku ar tīkamu nodarbi. Pārējie cieš no, nepatīkamu darbu izraisītas, fiziskas un garīgas pārpūles, kas atstāj sekas uz veselību. Tomēr priekšlaicīgi atvaļināto pensionāru veselības statistika liecina, ka tiem ir par 40% lielākas depresijas un par 60% lielāks fizisku saslimšanu risks. Lai arī nav skaidrs, vai šie dati nav statistikas anomālija, proti, cilvēki ar vāju veselību mēdz atvaļināties priekšlaicīgi, nevis otrādi, ārsti uzskata, ka strauja dzīves ritma palēnināšanās, apdraud veselību.